1999. gadā savu darbību uzsāka sporta klubs “Rīga”, un par šī kluba galveno dibinātāju var uzskatīt Rīgas pašvaldību. Neskatoties uz savu salīdzinoši ilgo darbības laiku, sporta klubs savu darbību pārtrauca. Arī šajā procesā piedalījās (to atbalstīja) Rīgas pašvaldība, jo tai nebija pieņemams, ka sporta klubs nenes nekādu lielo peļņu, bet gan strādā ar lieliem zaudējumiem un lieliem parādiem. Kluba zaudējumi pārsvarā veidojās no nodokļu maksājumiem.
Kluba veidošanā piedalījās arī uzņēmums “Rīgas satiksme”, kas veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar dažādiem autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem; uzņēmums SIA “Reaton”, kas ir viens no tagadējiem lielākajiem Latvijas daudznozaru uzņēmumiem, kas tirgū darbojas jau no 1988. gada, būvniecības uzņēmums “Remus”, kura darbības sākumi meklējami jau 1961. gadā, kā arī Latvijas Hokeja federācija (LHF), kura atrodas Raunas ielā 23, Rīgā, LV – 1039.
Pašos kluba dibināšanas pirmsākumos tika izvirzīts viens galvenais uzdevums – pilnveidot rīdzinieku brīvā laika aktivitātes, piedāvājot tiem iesaistīties dažādās interesantās sporta nodarbībās.
Sporta klubam “Rīga” bija vairāki galvenie uzdevumi: attīstīt, pilnveidot un popularizēt Rīgā komandas sporta veidus – hokeju, futbolu, basketbolu – , kā arī individuālos sporta veidus; pilnveidot iedzīvotāju brīvā laika aktīvu un kvalitatīvu izmantošanu, īpašu vietu ierādot bērnu un jaunatnes sportam, kā arī izglītības un audzināšanas darbam; popularizēt veselīgu dzīvesveidu; uzlabot un pilnveidot kluba materiāli tehnisko bāzi, inventāru un profesionāli nodrošināt nodarbību procesu; nodrošināt pašvaldības sporta objektu racionālu izmantošanu; rast iespēju talantīgākajiem atlētiem iekļūt valsts izlasēs, sekmēt un visādi atbalstīt viņu piedalīšanos Eiropas, Pasaules čempionātos, kā arī olimpiskajās spēlēs; savā darbībā kvalitatīvi iestrādāt un virzīt jaunatnes sporta programmas hokejā, futbolā, basketbolā u.c., kuri guvuši atzinību galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāju vidū.
Svarīgi ir piebilst, ka kluba pamata sporta veids vienmēr bija tieši hokejs. Neskatoties uz to, ka sporta klubs tika likvidēts, hokeja komandas vēl šobrīd pastāv, un tās darbojas nesaistoši likvidētajam sporta klubam.
Kā jau iepriekš tika minēts, sporta klubs “Rīga” atbalstīja arī individuālos sporta veidus un to pārstāvjus. Sporta klubs sekmēja individuālo sportistu veiksmīgus startus valsts un starptautiskā mērogā. Kā piemērus šeit var nosaukt kanoe airētāju Jefimiju Klementjevu un šāvēju Afanasiju Kuzminu. Abi ir pasaules klases sportisti ar olimpisko spēļu pieredzi. Afanasijs ir Barselonas olimpisko spēļu čempions, 1988. gada Seulas Olimpisko spēļu čempions, 11. kārtējais Pasaules un 10. kārtējais Eiropas čempions.
Katram sporta veidam, ko piedāvāja sporta klubs “Rīga”, bija savs koordinators, piemēram, par futbolu bija atbildīgs Andrejs Šakurovs, par hokeju – Armands Simsons, par jaunatnes hokeju – Māris Dambrovskis, par volejbolu – Pāvels Seļivanovs, kas bija arī valdes (sporta kluba) priekšsēdētājs.
Sporta kluba adrese: Uzvaras bulvāris 10, Rīga, LV – 1048.
Pateicoties sporta kluba “Rīga” darbībai, tika nodrošināta pašvaldības sporta objektu (stadions Krišjāņa Barona ielā 116 A, Rīgā; Nacionālā sporta bāze (NSB) “Arkādija”, kurā nodarbojās ar smagatlētiku, vingrošanu, aerobiku, atlētisko vingrošanu, sambo, volejbolu, basketbolu, futbolu un cīņas sporta veidiem) racionālā izmantošana.
Rīgā šobrīd pastāv ļoti daudz citu sporta klubu, tā kā nesēdi mājās, nespēlē datorspēles un neaizņemies patēriņa kredītus, lai atpūstos ar draugiem piektdienas vakaros kādos naktsklubos (ja vēlies uzzināt kaut ko jaunu par kādreizējiem naktsklubiem, tad ieskaties “Casablanca” un “Ed Hardy Club”) – labāk dodies uz kādu sporta klubu, lai nodarbotos ar organismam un veselībai vajadzīgajām sportiskajām aktivitātēm.